"Helēnists" (grieķu: Ἑλληνιστής) vēsturē nozīmē:
1. Senatnē — cilvēki, kas pārņēma grieķu kultūru, valodu un paražas, dzīvojot ārpus Grieķijas (īpaši pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem).
Piemērs: Eģiptes Aleksandrijas iedzīvotāji, kuri runāja grieķu valodā un sekoja grieķu tradīcijām, bet nebija etniski grieķi.
2. Bībelē — ebreji vai citi, kas runāja grieķu valodā un dzīvoja hellēnistiskajā pasaulē.
Piemērs: Jaunajā Derībā (Apustuļu darbos) minēti "helēnisti" — grieķiski runājošie ebreji, kas strīdējās ar aramiešu runājošajiem ebrejiem.
3. Mūsdienās — cilvēki, kas pēta vai apbrīno seno grieķu kultūru.
Piemērs: Filologs, kas specializējas hellēnisma periodā (4.–1. gs. p.m.ē.).
Īsumā: Helēnists ir vai nu senatnes cilvēks, kas pieņēma grieķu kultūru, vai arī mūsdienu grieķu civilizācijas pētnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.