harēms
"Harēms" (no arābu valodas: حَرِيم — "aizliegts, svēts") vēsturiski nozīmē:
1. Daļa musulmaņu mājas, kur dzīvoja sievietes un kur vīriešiem (izņemot radiniekus) bija aizliegts ieiet.
2. Sieviešu kopums šādā mājā (dzīvesvietā) — sieva, konkubīnas, kalpones.
3. Aizsargāta, privāta telpa vai "iekšējais pagalms" musulmaņu kultūrā.
Mūsdienās termins dažkārt lietots arī pārnestā nozīmē — apzīmējot slēgtu, ekskluzīvu grupu vai vīriešiem aizliegtu vietu.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Osmaņu sultāna harēmā varēja dzīvot simtiem sieviešu, un to pārvaldīja sultāna māte."
2. Pārnestā nozīme (humoristiski vai metaforiski):
"Vecākā kursa studentu korporācija dažkārt izskatās pēc harēma — tur valda stingras pieejamības noteikumi."
"Viņš uzjautrināja kolēģus, sakot, ka viņa mājdzīvnieku suņu bars ir kā 'harēms', jo visi četri suņi ir mātītes."
Svarīgi: Termins bieži saistīts ar vēsturisku un kultūras kontekstu, un mūsdienu lietojumā var būt jūtamas konotācijas (piemēram, sieviešu objektificēšana). Akadēmiskajos un vēstures pētījumos to lieto neitrāli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.