halucinēt
"Halucinēt" nozīme:
Piedzīvot kādas maņas (redzēt, dzirdēt, sajust) kaut ko, kas objektīvi neeksistē, t.i., just vai uztvert kaut ko, kas nav īsts, parasti sakarā ar psihisku stāvokli, narkotiskām vielām, smagu nogurumu vai slimību.
Piemēri:
1. Psihiskā stāvokļa ietekmē:
Pēc trīs naktis bez miega viņš sāka halucinēt — šķita, ka sienās kustas ēnas.
2. Narkotisku vielu ietekmē:
Daži narkotiki izraisa spēcīgas halucinācijas — cilvēki var redzēt nereālus radījumus vai dzirdēt balsis.
3. Slimības vai drudža laikā:
Augstā drudža māte halucinēja, runājot ar personām, kuras nebija istabā.
Saistītie vārdi:
- Halucinācija — pati neīstā uztvere (piem., redzēt nereālu dzīvnieku).
- Halucinogēns — viela, kas izraisa halucinācijas (piem., LSD).
Brīdinājums: Halucinācijas var būt gan īslaicīgas (no noguruma), gan arī simptoms nopietnām psihiskām vai fiziskām slimībām (piem., šizofrēnija, smagas infekcijas). Ja halucinācijas atkārtojas, nepieciešama ārsta konsultācija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.