halucinācija
Halucinācija ir jutekļu uztvere bez ārēja stimula — tas ir, cilvēks redz, dzird, sajūt, ož vai garšo kaut ko, kas objektīvi neeksistē. Tās nav maldīgas interpretācijas (piem., ēnas kļūst par briesmoni), bet gan pilnīgi jaunas, neīstas uztveres.
Galvenās iezīmes:
- Notiek pilnā skaidrprātībā (ne sapnī).
- Šķiet reālas personai, kas tās piedzīvo.
- Bieži saistītas ar psihiskām slimībām, vielu lietošanu, smagu nogurumu vai smadzeņu traucējumiem.
Piemēri:
1. Vizuālas halucinācijas
Piemērs: Cilvēks redz istabā neredzamus kukaiņus, kas ložņā pa sienām, vai ierauga sev blakus neesošu personu.
2. Auditīvas halucinācijas
Piemērs: Persona dzird balsis, kas komentē viņa rīcību, sarunājas starp sevi vai dod pavēles (bieži sastopamas šizofrēnijā).
3. Taktilās halucinācijas
Piemērs: Saķiet kādu kukaiņu kāpšanu pa ādu vai elektrisku strāvu zem ādas, lai gan fiziski nekas nepieskaras.
4. Olfaktorās halucinācijas
Piemērs: Jūt nepatīkamu smaku (piem., puves vai ķīmikāliju), kura citiem nav manāma.
Atšķirība no murgiem/ilūzijām:
Halucinācijas nav saistītas ar ārēju objektu (ilūzija), un tās notiek modrā stāvoklī (nevis miegā kā murgi). Tās var būt gan patoloģiskas, gan izraisītas (piem., zāļu vai narkotiku ietekmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.