guturāls
"Guturāls" nozīme:
Tas apzīmē balss skaņu, kas veidota ar mēles sakni un rīkles aizmuguri (piemēram, burts "h" vai rīkles beržskana). Vārds bieži lietots, lai raksturotu rupju, rīkles skaņu vai valodas ar daudzām šādām skaņām (piemēram, vācu, arābu valoda).
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā/balss aprakstā:
"Pēc ilgas saaukstēšanās viņa balss kļuva guturāla un pārrāvīga."
"Aktieris izmantoja guturālus toņus, lai atveidotu dusmīgu varoni."
2. Valodniecībā:
"Arābu valodā ir vairākas guturālas līdzskanju skaņas, piemēram, burts 'ق' (qāf)."
"Vācu valodas 'ch' (kā vārdā 'Bach') bieži sauc par guturālu skaņu."
3. Pārnestā nozīmē (literatūrā):
"No meža dziļumiem atskanēja guturāls rūciens – tas bija vilks."
"Viņa smiekli bija dziļi un guturāli, it kā rīklē rībētu grants."
Īss skaidrojums:
Vārds "guturāls" nāk no latīņu guttur ("rīkle"). Tas var aprakstīt fizisku skaņu, valodas īpatnību vai metaforiski – jebkuru rupju, rīklē radušos skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.