rūciens
"Rūciens" nozīme:
Tas ir spēcīgs, rūkošs skaņas veidojums, kas parasti izceļas ar zemu, rūcīgu, bieži draudošu vai bargu raksturu. Piemēri:
1. Dzīvnieki
- Mežā dzirdējās lāča rūciens.
- Saimnieka suns izdeva īsā rūcienus, brīdinot svešinieku.
2. Dabas parādības
- Pērkona rūciens atskanēja pāri ielejai.
- Vētras rūcieni šūpoja koku galotnes.
3. Tehnika/motori
- Motocikla dzinēja rūciens pārrauta klusumu.
- Reaktīvā lidmašīna pacēlās ar ass rūcienu.
4. Pārnestā nozīmē (cilvēka balsis vai emocionālas izpausmes)
- Vadītāja rūciens pārņēma sapulces troksni.
- Viņš atbildēja ar dusmīgu rūcienu.
Īss skaidrojums:
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu bargus dabiskus skaņas veidojumus (dzīvnieki, negaiss) vai spēcīgas mehāniskas/tehniskas skaņas. Pārnestā nozīmē var raksturot cilvēka balsi, kas skan draudoši vai autoritatīvi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.