gulšņa

"Gulšņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš guļ (īpaši ilgi, vēlu vai nevietā). Tas bieži lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, norādot uz slinkumu, mīkstumu vai nepieklājīgu guļšanas paradumu.

Piemēri:
1. "Pēc ballītes viņš bija tīra gulšņa — guļ līdz pusdienai."
(Šeit "gulšņa" nozīmē cilvēku, kurš guļ ilgi, pārspīlēti.)

2. "Nesauci viņu gulšņa! Viņš strādā naktīs, tāpēc dienā guļ."
(Kontekstā vārds var būt aizstāvēts, ja guļšana ir pamatota.)

3. "Bērns kļuvis par mazu gulšņu — vairs negrib ceļoties no rīta."
(Joku tonī par bērnu, kurš mīl gulēt.)

Sinonīmi: miega bundzinieks, guldītājs (sarunvalodā).
Antonīmi: agrinieks, čakls cilvēks.

Vārds "gulšņa" ir izveidots no darbības vārda "gulēt" ar piedēkli "-šņa", kas norāda uz cilvēku ar noteiktu īpašību (līdzīgi kā "ēdšņa", "dzēršņa"). Lietošana atkarīga no konteksta — var būt jociņš, pārmetums vai neitrāls apzīmējums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Gulšņa" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš guļ (īpaši ilgi, vēlu vai nevietā). Tas bieži lietots ar nelabvēlīgu nokrāsu, norādot uz slinkumu, mīkstumu vai nepieklājīgu guļšanas paradumu. Piemēri: 1. "Pēc ballītes viņš bija tīra gulšņa — guļ līdz pusdienai." (Šeit "gulšņa" nozīmē cilvēku, kurš guļ ilgi, pārspīlēti.) 2. "Nesauci viņu gulšņa! Viņš strādā naktīs, tāpēc dienā guļ." (Kontekstā vārds var būt aizstāvēts, ja guļšana ir pamatota.) 3. "Bērns kļuvis par mazu gulšņu — vairs negrib ceļoties no rīta." (Joku tonī par bērnu, kurš mīl gulēt.) Sinonīmi: miega bundzinieks, guldītājs (sarunvalodā). Antonīmi: agrinieks, čakls cilvēks. Vārds "gulšņa" ir izveidots no darbības vārda "gulēt" ar piedēkli "-šņa", kas norāda uz cilvēku ar noteiktu īpašību (līdzīgi kā "ēdšņa", "dzēršņa"). Lietošana atkarīga no konteksta — var būt jociņš, pārmetums vai neitrāls apzīmējums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.