gudrele
"Gudrele" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, mīļošs veids) no vārda "gudra" (gudra sieviete). Tas nozīmē mazā gudrā sieviete, gudrīte vai tiek lietots kā mīļvārds, uzsverot ne tikai gudrību, bet arī mazumu, jaukumu un pat mīļumu.
Nozīmes nianses:
1. Burtiski: maza gudra meitene/sieviete.
2. Mīļvārdā: bieži vien lietots, lai apzīmētu mazu, gudru meitenīti (piemēram, meitu, mazmeitu) ar pievienotu siltumu un lepnumu.
3. Ironiski/jokā: var lietot, lai jokojoties pasvītrotu kāda "gudro" rīcību vai atjautību.
Piemēri lietojumam:
1. Mīļvārdā ģimenē:
> "Nāc šurp, mana gudrele!" — vecāki aicina mazo meitu.
> "Mūsu gudrele jau prot skaitīt līdz desmit!" — lepojas ar bērna prasmēm.
2. Apbrīnojot bērna atjautību:
> "Vai tu redzēji, kā viņa atrisināja to mīklu? Īsta gudrele!"
3. Jokā par pieaugušu (draudzenēm, kolēģēm):
> "Nu tu taču esi gudrele – atkal visu sarēķināji!" — draudzene komplimentē par atjautību.
4. Pasakās vai stāstos:
> "Mežā dzīvoja gudrele – vāvere, kas vienmēr atrada gudrus risinājumus."
Vīriešu analogs būtu "gudrinieks" vai mazinoši "gudrītis", bet "gudrele" ir specifiski sieviešu dzimtes forma.
Tātad, "gudrele" ir maigs, pozitīvs vārds, kas apvieno jēdzienus "gudrs" un "mazs/mīļš".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.