"Godalga" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē liela, dziļa un bieži arī tumša vai drausmīga ieplaka, grava vai aiza (piemēram, mežā vai kalnos). Tas var arī izsaukt sajūtu par vientulību, atšķirtību vai pat dīvainu, mistisku vietu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Ceļš vijās lejup pa dziļo godalgu, kur saule nespēja caur biezajiem egļu zariem izdurt."
2. Pārnestā nozīmē (emocionāls/mistisks konteksts):
"Viņa dvēsele bija kā tukša godalga, kurā atbalsojās tikai vientuļas atmiņas."
Vārds "godalga" bieži sastopams latviešu dzejā un literatūrā, lai radītu ainavisku vai simbolisku tēlu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.