glūnīgs

"Glūnīgs" nozīme:
Apzīmē cilvēku, kurš ir kluss, mazrunīgs, noslēgts, bieži vien izvairoties no sabiedriskām saskarsmēm vai izrādot vēlmi būt vienam. Šī īpašība var būt gan dabiska, gan pārejoša (piemēram, slikta garastāvokļa dēļ).

Piemēri lietojumā:

1. Ikdienas sarunā:
"Mārtiņš šodien ir ļoti glūnīgs — visu dienu sēž savā istabā un gandrīz nerunā."

2. Raksturojumā:
"Pēc sapulces viņa palika glūnīga, it kā domās nogrimusi."

3. Salīdzinājumā:
"Bērns ir glūnīgāks par citiem — labāk patīk vienatne nekā draudzības."

Sinonīmi: kluss, mazrunīgs, noslēgts, nokautrs.
Antonīmi: runīgs, atklāts, sabiedrisks, dzīvs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Glūnīgs" nozīme: Apzīmē cilvēku, kurš ir kluss, mazrunīgs, noslēgts, bieži vien izvairoties no sabiedriskām saskarsmēm vai izrādot vēlmi būt vienam. Šī īpašība var būt gan dabiska, gan pārejoša (piemēram, slikta garastāvokļa dēļ). Piemēri lietojumā: 1. Ikdienas sarunā: "Mārtiņš šodien ir ļoti glūnīgs — visu dienu sēž savā istabā un gandrīz nerunā." 2. Raksturojumā: "Pēc sapulces viņa palika glūnīga, it kā domās nogrimusi." 3. Salīdzinājumā: "Bērns ir glūnīgāks par citiem — labāk patīk vienatne nekā draudzības." Sinonīmi: kluss, mazrunīgs, noslēgts, nokautrs. Antonīmi: runīgs, atklāts, sabiedrisks, dzīvs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.