Gleznainība nozīmē tēlainu, krāšņu un daiļrunīgu izteiksmi, kas rada spilgtus tēlus vai ainavas, līdzīgi kā glezna. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu valodu, kas ir bagātīga ar metaforām, epitetiem un citiem literārajiem līdzekļiem.
Piemēri:
1. Literatūrā:
“Viņa stāstīja par ceļojumu pa Alpiem ar tādu gleznainību, ka es it kā redzēju sniegotās virsotnes un dzirdēju vēja šalkoņu.”
(Šeit gleznainība rada spilgtu ainavisku tēlu.)
2. Ikdienas sarunā:
“Vecais jūrnieks ar gleznainību aprakstīja vētras okeānā — viņš runāja par ‘tumšajiem dieviem, kas met ar zirgšķēpiem viļņus’.”
(Tiek lietotas metaforas, lai padarītu aprakstu tēlaināku.)
Īss skaidrojums:
Gleznainība ir valodas izteiksmes veids, kas liek domāt tēlos, nevis tikai vārdos. Tā ir bieži sastopama dzejā, literatūrā vai pat spilgtos mutiskos stāstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.