"Glaimotāja" latviešu valodā nozīmē cilvēks (parasti sieviete), kas glaimo — tas ir, izteic pārmērīgus, bieži viltotus slavējumus, lai patiktu, iegūtu labumu vai manipulētu.
Īss skaidrojums:
Tas ir sieviešu dzimtes vārds (vīriešu dzimtes forma: "glaimotājs"). Lieto par cilvēku, kurš pārspīlēti un parasti negodīgi slavē citus, lai sasniegtu savus mērķus.
Piemēri lietošanai:
1. Vienkāršs teikums:
"Viņa ir īsta glaimotāja — vienmēr atrod vārdus, lai iepriecinātu vadītāju."
2. Kontekstā:
"Neklausies to glaimotāju! Viņa tev slavē tikai tāpēc, ka vēlas palūgt naudu."
Sinonīmi:
Līdzīgi vārdi: "līķējs" (sarunvalodā), "glaimonis", "pieplāpējs" (mazāk tiešs).
Vēsturiski/folklorā:
Latviešu tautasdziesmās "glaimotājs/glaimotāja" bieži parādās kā negatīvs tēls, kas ar glaimiem mēģina iegūt uzticību vai izkrāpt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.