"Glaimība" ir darbības vārda "glaimot" atvasinājums, kas nozīmē:
Nozīme:
Līdzināšanās, pieglaimošanās, pārliecināšana ar patīkamiem vārdiem, lai iegūtu kādu labumu, pārākumus vai labvēlību. Tas bieži ietver nepateicību, mānīgu uzvedību vai pārspīlētu godbijību.
Piemēri:
1. Viņš ar glaimību piegāja priekšniekam, lai izlobītu atvaļinājumu.
2. Viņas glaimības pret bagāto tanti bija acīmredzamas – tikai cerēja pārmantot mantojumu.
Sinonīmi: pieglaimošanās, līdzeklība, pielūdzība, līdzināšanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.