gausinieks
"Gausinieks" latviešu valodā ir cilvēks, kas dzīvo vai strādā piegājienos, bieži vien ārpus pilsētas vai ciemata, vai arī cilvēks, kas pārvietojas no vietas uz vietu, nepiederošs konkrētai kopienai.
Vārds cēlies no vārda "gausa", kas nozīmē "piegājiens" (attāls vai izolēts ciems, sēta vai apdzīvota vieta ārpus galvenās apdzīvotās vietas).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski/lauku kontekstā:
"Vecais Jānis bija patiesīgs gausinieks — viņš dzīvoja meža nomalē, kur vairs neviens cits nerādījās."
"Pirms gadsimta daudzi gausinieki nodarbojās ar mežizstrādi un dzīvoja pašos mežos."
2. Mūsdienu pārnestā nozīmē (retāk):
"Pēc darba zaudēšanas viņš kļuva par kaut kādu gausinieku — bez pastāvīgas adreses un saiknes ar pilsētu."
"Mūsu ciemā vēl dzīvo pāris gausinieki, kas reti kad parādās sabiedrībā."
Piezīme: Vārds "gausinieks" mūsdienās lietots reti, galvenokārt folklora, vēstures stāstos vai rakstnieciskā valodā, lai apzīmētu vientuļu, nošķirtu personu. Dažreiz tas var nesīt negatīvu nokrāsu ("atstumtais", "nomaļnieks").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.