fluorescence
"Fluorescence" ir fizikāla parādība, kurā viela (fluorescējošā viela) absorbē gaismu (parasti ultravioleto vai augstas enerģijas gaismu) un tad ļoti ātri (parasti nanosekunžu laikā) izstaro gaismu ar garāku viļņa garumu (parasti redzamu gaismu). Atšķirībā no fosforescences, fluorescence apstājas gandrīz acumirklī pēc ierosmes pārtraukšanas.
Galvenās iezīmes:
- Gaismas emisija notiek tikai, kamēr viela tiek ierosināta (apgaismota).
- Izstarotā gaisma vienmēr ir ar zemāku enerģiju (garāku viļņa garumu) nekā absorbētā gaisma (Stoksa likums).
Piemēri:
1. UV lampas un "neonkrāsas" klubos vai koncertos — balto vai gaišo drēbju detaļas, marķieri vai krāsas spīd spilgtās krāsās zem UV gaismas.
2. Higiénas produkti — daži veļas mazgāšanas pulveri satur fluorescējošas vielas, lai veļa zem dienasgaismas izskatītos "sniegbaltāka".
3. Dokumentu drošība — banknotes, pases vai vīzes bieži satur fluorescējošus elementus, kas redzami tikai speciālā UV gaismā.
4. Daba — daži dzīvnieki (piemēram, koraļļi, sarkanie papīra zivtiņi) un minerāli (piemēram, fluorīts, no kura parādība ieguvusi vārdu) izrāda dabisku fluorescenci.
5. Medicīna un diagnostika — fluorescējošie marķieri lietojas mikroskopijā, lai vizualizētu konkrētas šūnas vai olbaltumvielas.
Vienkāršs analogs: Iedomājieties, ka akmens (UV gaisma) iekrīt ūdenī (fluorescējošā viela), un uz ūdens virsmas uz mirkli parādās krāsaini apļi (redzamā gaisma). Tiklīdz akmens pārstāj krist, apļi pazūd.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.