fibrilācija
Fibrilācija ir ātra, haotiska un nekoordinēta muskuļšķiedru vai šūnu kontrakcija, kas traucē normālu orgāna funkciju. Visbiežāk lieto par sirds fibrilāciju.
Galvenās nozīmes:
1. Sirds fibrilācija – sirds kambaru vai priekškambaru haotiska un ātra kontrakcija, kas traucē efektīvu asins sūkšanu.
2. Muskulu fibrilācija – mikroskopiska muskuļšķiedru kontrakcija (piemēram, zem ādas).
3. Vispārīgi – jebkuras šūnu grupas nekontrolēta aktivitāte.
Piemēri:
1. Sirds priekškambaru fibrilācija – sirdsdarbība kļūst neregulāra un ātra, var izraisīt insultu.
Piemērs: "Pacientam diagnosticēja priekškambaru fibrilāciju, kas izraisa sirdsdarbības traucējumus."
2. Muskulu fibrilācija – nelielas muskuļšķiedras kontrakcijas bez kustībām locītavās.
Piemērs: "Pēc nervu bojājuma muskulī parādījās fibrilācijas, kas redzamas tikai elektromiogrāfijā."
Īsumā: Fibrilācija ir nekontrolēta, haotiska šūnu vai šķiedru aktivitāte, kas traucē normālu darbību – visizplatītāk attiecas uz sirdi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.