"Ērms" ir senā latviešu valodas vārds, kas apzīmē ķermeni, miesu (cilvēka vai dzīvnieka). Tas lietots, lai norādītu uz fizisko ķermeni, bieži pretstatā dvēselei vai garam.
Piemēri:
1. Senajos tekstos:
"Kad dvēsele atstāj ērmu, tad ērms paliek bez dvēseles."
(Nozīme: Kad dvēsele atstāj ķermeni, ķermenis paliek bez dvēseles.)
2. Tautasdziesmās:
"Mans ērms ir noguris, bet dvēsele vēl ceļo."
(Nozīme: Mans ķermenis ir noguris, bet dvēsele vēl ir modra/aktīva.)
3. Mūsdienu lietojums:
Vārds "ērms" mūsdienās ir arcaisms – tas gandrīz nav lietots ikdienas valodā, bet saglabājies folklorā, senos rakstos vai dzejā kā stilistisks elements.
Citi sinonīmi: miesas, augums, kermenis.
Atgādinājums: Nekļūdīt ar vārdu "ermenis" (bruņas) – tas ir cita cilmes vārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.