ešafots
"Ešafots" ir novecojis, reti lietots vārds latviešu valodā, kas nozīmē bērnu šūpulis vai šūpulis kopumā.
Vārds cēlies no vācu valodas (Schaffot), bet latviešu valodā vēsturiski lietots galvenokārt tautasdziesmās un vecākos tekstos. Mūsdienās tas ir arhaisks un praksē gandrīz nesanākts.
Piemēri lietojumam:
1. Tautasdziesmā:
"Aijā, bērniņ, aijā, bērns,
Ešafotiņā gulēdams."
(Šeit "ešafotiņš" ir mazināmā forma no "ešafots".)
2. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Vecmāmiņa šūpoja mazuli senajā ešafotā."
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā parasti lieto vārdus "šūpulis", "šūpolis" vai "bērnu šūpulis". "Ešafots" var rasties tikai vēsturiskos avotos, folklorā vai mākslinieciskiem nolūkiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.