epistolārs
"Epistolārs" nozīme:
Tas ir īpašības vārds, kas apzīmē vēstulēm raksturīgu vai ar vēstuļu formu saistītu. Lieto, lai raksturotu literatūru, stilu vai sakaru veidu, kas balstīts uz vēstuļu formātu.
Piemēri lietojumam:
1. Literatūrā:
"Epistolārs romāns" — darbs, kas sarakstīts kā vēstuļu vai dienasgrāmatas ierakstu kopums.
Piemērs: Bramā Stokera "Drakula" (daļēji epistolārs), vai vēstules formā veidota mākslas darba struktūra.
2. Sakaru formā:
"Epistolārā tradīcija" — vēstīšanas prakse, kas balstīta uz formālām vai personiskām vēstulēm.
Piemērs: Filozofa vēstules (piemēram, Senās Romas autori), kas izmantotas ideju izklāstam.
3. Pārnestā nozīmē:
Var apzīmēt garu, detalizētu rakstīšanas stilu, kas atgādina vēstuli.
Piemērs: "Viņa runa bija epistolāra — tā bija kā personīga vēstule publikai."
Īsāk:
"Epistolārs" = saistīts ar vēstuļu formu vai raksturīgs tām (gan literatūrā, gan komunikācijā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.