epilepsija

Epilepsija ir hronisks smadzeņu slimības stāvoklis, ko raksturo atkārtoti neizprovocēti epileptiskie lēkāji (pārlieko smadzeņu aktivitātes izlādes). Tas nav viens konkrēts slimības veids, bet gan simptomu kopums, kas var izpausties dažādos veidos atkarībā no smadzeņu ietekmētās daļas.

Galvenās pazīmes:
- Atkārtoti lēkāji (vismaz divi bez tieša iemesla).
- Lēkāji var būt ar vai bez apziņas traucējumiem.
- Bieži vien kontrolējami ar medikamentiem.

Piemēri lēkāju veidiem:

1. Fokālie lēkāji (sākas konkrētā smadzeņu daļā):
- Vienkāršie fokālie: īslaicīgas sajūtas (piemēram, dūmu smarža, dežā vu), muskuļu krampji vienā ķermeņa daļā bez apziņas zuduma.
- Kompleksie fokālie: automātismi (piemēram, bezjēdzīga roku berzēšana, žāvāšanās) ar apziņas traucējumiem.

2. Vispārināti lēkāji (ietekmē visas smadzenes):
- Toniski-kloniskie („lielie lēkāji”): zaudē apziņu, krīt, muskuļi sastingst (toniskā fāze), pēc tam seko kustību krampji (kloniskā fāze).
- Absences („mazie lēkāji”): īslaicīga apziņas “izslēgšanās” (5–10 sekundes), bieži bērniem; izskatās pēc iesaldēšanās vai tukša skatiena.

Svarīgi: Epilepsiju diagnosticē un ārstē neiroķirurgs vai neiroķirurģijas speciālists. Lēkāji var būt arī simptoms citām slimībām (piemēram, galvas traumām, insultam), tāpēc nepieciešama rūpīga izmeklēšana.

Įrašas
Paaiškinimas	Epilepsija ir hronisks smadzeņu slimības stāvoklis, ko raksturo atkārtoti neizprovocēti epileptiskie lēkāji (pārlieko smadzeņu aktivitāti), kas izpaužas dažādos veidos atkarībā no smadzeņu ietekmētās daļas. Galvenās pazīmes: - Atkārtojas bez tieša ārēja iemesla (piemēram, alkohola atņiršanās vai zems cukura līmenis). - Izraisa īslaicīgas izmaiņas uzvedībā, kustībās, sajūtās vai samaņā. Piemēri par lēkāju veidiem: 1. Fokālie (lokālie) lēkāji Piemērs: Persona pēkšņi apstājas, tukši skatās, veic nenoteiktas kustības (piemēram, berzē rokas), nejūtot to. Var just nelabumu, bailes vai dīvainas garšas/smaržas. 2. Vispārējie lēkāji Piemērs: Toniski-kloniskie lēkāji (agrāk saukti par "lielo lēkāju"): persona zaudē samaņu, nokrīt, muskuļi sastingst (toniskā fāze), pēc tam seko krampjošas kustības (kloniskā fāze). Cits piemērs: Apsēžamības (absenču) lēkāji – bērns pēkšņi "izslēdzas" uz dažām sekundēm, tukši skatās, nereaģē, pēc tam turpina darbību. Svarīgi: Epilepsija nav viena slimība, bet gan dažādu cēloņu (iedzimtu, pēctraumu, insultu u.c.) radīta stāvokļu kopums. To var kontrolēt ar medikamentiem, un daudzi cilvēki ar epilepsiju dzivo pilnvērtīgu dzīvi.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.