Epilepsija ir hronisks smadzeņu slimības stāvoklis, ko raksturo atkārtoti neizprovocēti epileptiskie lēkāji (pārlieko smadzeņu aktivitātes izlādes). Tas nav viens konkrēts slimības veids, bet gan simptomu kopums, kas var izpausties dažādos veidos atkarībā no smadzeņu ietekmētās daļas.
Galvenās pazīmes:
- Atkārtoti lēkāji (vismaz divi bez tieša iemesla).
- Lēkāji var būt ar vai bez apziņas traucējumiem.
- Bieži vien kontrolējami ar medikamentiem.
Piemēri lēkāju veidiem:
1. Fokālie lēkāji (sākas konkrētā smadzeņu daļā):
- Vienkāršie fokālie: īslaicīgas sajūtas (piemēram, dūmu smarža, dežā vu), muskuļu krampji vienā ķermeņa daļā bez apziņas zuduma.
- Kompleksie fokālie: automātismi (piemēram, bezjēdzīga roku berzēšana, žāvāšanās) ar apziņas traucējumiem.
2. Vispārināti lēkāji (ietekmē visas smadzenes):
- Toniski-kloniskie („lielie lēkāji”): zaudē apziņu, krīt, muskuļi sastingst (toniskā fāze), pēc tam seko kustību krampji (kloniskā fāze).
- Absences („mazie lēkāji”): īslaicīga apziņas “izslēgšanās” (5–10 sekundes), bieži bērniem; izskatās pēc iesaldēšanās vai tukša skatiena.
Svarīgi: Epilepsiju diagnosticē un ārstē neiroķirurgs vai neiroķirurģijas speciālists. Lēkāji var būt arī simptoms citām slimībām (piemēram, galvas traumām, insultam), tāpēc nepieciešama rūpīga izmeklēšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.