"Enharmonisks" ir mūzikas termins, kas apzīmē dažādus notācijas veidus vienai un tai pašai skaņai (augstumam). Tas nozīmē, ka divām notīm ar dažādām nosaukumiem (piemēram, C♯ un D♭) ir identisks skaņas augstums, tās tiek spēlētas vai dziedātas vienādi, bet pierakstītas atšķirīgi atkarībā no to konteksta (atslēgas, toņa u.c.).
Īsumā:
Tas ir grafisks/rakstisks atšķirības jēdziens, nevis skaņas atšķirība.
Piemēri:
1. C♯ un D♭ — klaviatūrā tā ir viena un tā pati melnā taustiņa skaņa.
2. E♯ un F — teorētiski E♯ ir enharmonisks F skaņai (piemēram, Fis-dur atslēgā).
3. B un C♭ — retāk, bet iespējams (piemēram, C♭-dur atslēgā).
4. G♯ un A♭ — populārs enharmoniskais pāris, bieži lietots, lai vienkāršotu notāciju.
Lietojums praksē:
Enharmoniskās aizstāšanas izmanto, lai izvairītos no pārāk daudzām alterācijām (dīvīzījām) partitūrā vai lai atvieglotu lasīšanu. Piemēram, skaņu secību C♯–D♯–E♯ var uzrakstīt kā D♭–E♭–F, ja pārej no C♯-dur uz D♭-dur.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.