embolija
Embolija ir medicīnisks termins, kas apzīmē asinsvada aizsprostojumu ar embolu — cietu, šķidru vai gāzveida vielu, kas asinsritē pārvietojas no citas vietas organismā.
Galvenās nozīmes:
1. Asinsvada aizsprostojums ar embolu (piemēram, asins receklis, tauku pilieni, gaisa burbuļi).
2. Patoloģisks stāvoklis, kad embols aizsprosto arteriju vai vēnu, izraisot audu bojājumus vai nekrozi.
Piemēri:
1. Tromboembolija — asins recekļa (tromba) fragments aizsprosto plaušu artēriju, izraisot plaušu emboliju.
Piemērs: "Pēc ilgā gultas režīma pacientam attīstījās dziļo vēnu trombze un plaušu embolija."
2. Gaisa embolija — gaisa burbuļi iekļūst asinsritē (piemērs, niršanas laikā vai operācijā).
Piemērs: "Traumas rezultātā asinsvados iekļuvis gaiss izraisīja smadzeņu emboliju."
3. Tauku embolija — tauku pilieni (piemēram, pēc kaulu lūzumiem) aizsprosto kapilārus.
Piemērs: "Pēc gūžas kaula lūzuma tika diagnosticēta tauku embolija plaušās."
Īss skaidrojums: Embolija ir asinsrites traucējums, kurā "svešķermenis" asinsplūsmā aizbīda asinsvadu, bieži ar draudīgām sekām (piemēram, insultu, miokarda infarktu, orgānu bojājumiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.