elektronvolts

Elektronvolts (eV) ir enerģijas mērvienība, ko galvenokārt izmanto atomu, kodolu un daļiņu fizikā.
Tā ir enerģija, ko iegūst viena elektrons, pārvietojoties caur potenciālu starpību 1 voltu.

Īss skaidrojums:
1 eV = 1,602 × 10⁻¹⁹ džouli (ļoti maza vērtība makroskopiskā mērogā).

Piemēri:
1. Atomu fizikā – enerģija, kas nepieciešama, lai izrautu elektronu no ūdeņraža atoma, ir aptuveni 13,6 eV.
2. Daļiņu fizikā – elektronu paātrinātājos daļiņas enerģiju mēra MeV (miljoni eV) vai GeV (miljardi eV).
3. Astrofizikā – kosmiskā starojuma daļiņu enerģijas var sasniegt TeV (biljardi eV) un vairāk.
4. Cietvielu fizikā – pusvadītāju joslu platums bieži tiek izteikts eV (piemēram, silīcijam ~1,1 eV).

Lietošanas priekšrocība:
Ērti strādāt ar ļoti mazām enerģijām, neizmantojot pakāpju pierakstu ar 10⁻¹⁹.

Įrašas
Paaiškinimas	Elektronvolts (eV) ir enerģijas mērvienība, ko galvenokārt izmanto atomu, kodolu un daļiņu fizikā. Tā ir enerģija, ko iegūst viena elektrons, pārvietojoties caur potenciālu starpību 1 voltu. Īss skaidrojums: 1 eV = 1,602 × 10⁻¹⁹ džouli (ļoti maza vērtība makroskopiskā mērogā). Piemēri: 1. Atomu fizikā – enerģija, kas nepieciešama, lai izrautu elektronu no ūdeņraža atoma, ir aptuveni 13,6 eV. 2. Daļiņu fizikā – elektronu paātrinātājos daļiņas enerģiju mēra MeV (miljoni eV) vai GeV (miljardi eV). 3. Astrofizikā – kosmiskā starojuma daļiņu enerģijas var sasniegt TeV (biljardi eV) un vairāk. 4. Cietvielu fizikā – pusvadītāju joslu platums bieži tiek izteikts eV (piemēram, silīcijam ~1,1 eV). Lietošanas priekšrocība: Ērti strādāt ar ļoti mazām enerģijām, neizmantojot pakāpju pierakstu ar 10⁻¹⁹.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.