ekvinokcija
"Ekvinokcija" ir astronomisks termins, kas apzīmē brīdi, kad Saules centrs šķērso debesu ekvatoru, kā arī dienu, kad diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma visā zemeslodi.
Īsumā:
- Notiek divreiz gadā – pavasara ekvinokcija (parasti 20.–21. marts) un rudens ekvinokcija (parasti 22.–23. septembris).
- Saullecī un saulriets notiek tieši austrumu un rietumu virzienā.
- Dienas un nakts ilgums ir aptuveni 12 stundas visur uz Zemes.
Piemēri:
1. Pavasara ekvinokcija – Ziemeļu puslodē iezīmē pavasara sākumu, bet Dienvidu puslodē – rudens sākumu. Pēc šīs dienas dienas kļūst garākas par naktīm (ziemeļu puslodē).
2. Rudens ekvinokcija – Ziemeļu puslodē iezīmē rudens sākumu, bet Dienvidu puslodē – pavasara sākumu. Pēc šīs dienas naktis kļūst garākas par dienām (ziemeļu puslodē).
3. Kultūras nozīme – Daudzas tradīcijas (piemēram, Lieldienas, Jāņi) vēsturiski saistītas ar ekvinokciju, jo tās iezīmēja laika maiņu un saistījās ar augšanu vai pāreju.
Etimoloģija: No latīņu aequinoctium (aequus – "vienāds" + nox – "nakts").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.