"Dzimtskundze" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē dzimtas vecāko sievieti — sievieti, kurai ir augsts gads un autoritāte dzimtā, bieži vien vecmāmiņu vai vecāko radinieku lomā. Tas ir arklisks, reti lietojams vārds, kas izsaka cieņu un saistību ar dzimtas tradīcijām.
Piemēri lietojumam:
1. Mūsu dzimtskundze vienmēr stāsta senus gadu stāstus, kas glabā mūsu dzimtas vēsturi.
2. Visi dzimtas locekļi klausījās dzimtskundzes padomus, jo viņas gudrība bija neapstrīdama.
3. Ziemassvētkos mājās sapulcējās trīs paaudzes, un goda vieta bija mūsu dzimtskundzei.
Sinonīmi (tuvas nozīmes):
- Vecmāmiņa (biežāk lietots)
- Dzimtas vecene
- Gudrā vecene
- Dzimtas galva (ja runā par sievieti)
Piezīme:
Vārds vairāk sastopams folklorā, dzejā vai stāstos par senām latviešu tradīcijām, mūsdienu ikdienas valodā tiek lietots ļoti reti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.