dzimtkapi
"Dzimtkapi" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas dzimis verdzībā (kā īpašums) vai cilvēku, kas pieder pie dzimtas, kas vēsturiski bija pakļauta dzimtbūšanas sistēmai.
Īss skaidrojums:
Vēsturiski (piemēram, Krievijas Impērijas laikā līdz 19. gadsimta vidum) dzimtkapis bija zemnieks, kas piederēja kāda muižnieka īpašumam un bija piesiets pie zemes – viņš nevarēja brīvi doties prom vai mainīt savu dzīves vietu bez saimnieka atļaujas. Dzimtbūšana tika atcelta Krievijā 1861. gadā.
Piemēri lietošanai:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā lielākā daļa Latvijas laukstrādnieku bija dzimtkapi, kas strādāja muižnieku zemēs."
2. Pārnestā nozīmē (mūsdienās):
"Viņš jūtas kā dzimtkapis savā darbā – saimnieks viņu tur gandrīz kā īpašumu."
(Šeit tas lietots metaforiski, lai apzīmētu cilvēku, kas jutās ieslodzīts vai atkarīgs no cita gribas.)
Svarīgi: Mūsdienās šis vārds lietots galvenokārt vēsturiskā nozīmē vai kā spilgts salīdzinājums, nevis kā oficiāls sociāls statuss.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.