dzimtbūtniecība
"Dzimtbūtniecība" ir vēsturisks termins, kas apzīmē dzimtas saimniecību vai dzimtas māju — vietu, kur dzimta vai ģimene ir dzīvojusi un saimniekojusi ilgu laiku, bieži vien daudzu paaudžu garumā. Tas simbolizē dzimtas saknes, tradīcijas un mantojumu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Vecā koka māja kalnā ir mūsu dzimtbūtniecība — tur dzīvojuši jau mani vectēvi."
2. Simboliska nozīme (pārnestā nozīmē):
"Šī zemnieku saimniecība ir kļuvusi par ģimenes dzimtbūtniecību, kurā audzina tradīcijas un rūpējas par zemīti."
3. Mūsdienu lietojums (retāk):
"Viņš pārņēma vecāku dzimtbūtniecību un turpina attīstīt saimniekošanu."
Skaidrojums:
Vārds cēlies no latviešu vārdiem "dzimta" (ģimene, cilts) un "būtne" (būšana, eksistence), kopā veidojot jēdzienu par dzimtas pastāvēšanas vietu. Tas nereti asociējas ar lauku saimniecībām, kur ģimenes dzīvo un strādā paaudžu paaudzēs.
Līdzīgi jēdzieni latviešu valodā varētu būt "dzimtmāja", "dzimtas sēta" vai "īpašums ar dzimtas vēsturi".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.