džigits
"Džigits" (no krievu: джигит, kas savukārt aizgūts no turku valodām) ir vārds, kas tradicionāli apzīmē jātnieku, meistarīgu jāšanas prasmēm apveltītu karavīru vai braucēju, īpaši Kaukāza un Vidusāzijas stepju tautās (piemēram, kazahu, čečenu, kabardiešu u.c. kultūrās).
Galvenās nozīmes:
1. Izcilš jātnieks – cilvēks, kas lieliski pārvalda zirgu un veic sarežģītus trikus jāšanas laikā.
2. Drosmīgs karavīrs – vēsturiski bieži saistīts ar kaujiniekiem, kas cīnījās jāšus.
3. Simbols – var apzīmēt varoni, bezbailīgu cilvēku vai pat nepakļāvīgu brīvības cīnītāju.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski/etnogrāfiski:
"Kazahu džigiti no jaunības mācījās jāt un šaut, tie bija stepju sargi."
2. Pārnestā nozīmē (varonība/drosme):
"Viņš uzvedās kā īsts džigits, aizstāvot vājākos."
3. Sports/izrādes:
"Cirkā uzmanību piesaistīja džigitu grupa, veicot riskantus trikus zirgiem."
Skaidrojums īsumā:
Vārds "džigits" nereti lietots, lai aprakstītu ne tikai fizisko prasmi, bet arī garīgās stiprības, goda un pašuzupurēšanās ideālus, kas saistīti ar jātnieku kultūru. Mūsdienās tas dažkārt tiek lietots arī humoristiski, uzsverot pārspīlētu varonību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.