dzenu
"Dzenu" ir darbības vārda "dzīt" pagātnes laika forma, kas nozīmē "dzinu" vai "mocīju, vajāju". Tas izsaka kāda vai kaut kāda vajāšanu, piespiešanu, virzīšanu vai mocīšanu.
Piemēri:
1. "Es dzenu prom žurkas no pagraba."
(Es dzinu prom žurkas.)
2. "Viņš dzenu sevi līdz pilnīgam izsīkumam."
(Viņš piespieda sevi strādāt pārāk daudz.)
3. "Vējš dzenu mākoņus pāri debesīm."
(Vējš virzīja mākoņus.)
Skaidrojums:
Šī forma bieži lietota folklorā (teicienos, tautasdziesmās) vai literārajos tekstos, lai izteiktu pastāvīgu, intensīvu vai atkārtotu darbību pagātnē. Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "dzinu", bet "dzenu" saglabājies kā stilistisks vai dialektisks variants.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.