"Dūzis" ir slengs, kas latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas ir neveikls, neapķērīgs, naivs vai viegli apmānāms. Bieži lietots, lai apzīmētu kādu, kas darījumos vai dzīvē rīkojas neprātīgi, bez vajadzīgās apdomības.
Piemēri:
1. "Nepērc no viņa šo auto, viņš ir zināms dūzis — mašīnai noteikti ir slēpti trūkumi."
(Šeit "dūzis" nozīmē cilvēks, kas mēģina apmānīt vai piedāvāt neizdevīgus darījumus.)
2. "Es biju pilnīgs dūzis, kad uzticējos viņa solījumiem bez rakstiska līguma."
(Šajā gadījumā runātājs sevi sauc par "dūzi", jo juties muļķīgi/maldīgi.)
3. "Neesi dūzis — nepakļaujies viņa spiedienam!"
(Izmanto kā brīdinājumu, lai netiktu izmantotam.)
Etymology: Vārds cēlies no krievu valodas slenga "дурак" (muļķis) vai iespējams no čigānu "dūz" (maldīgs, neveikls). Latviešu sarunvalodā tas ir diezgan izplatīts, īpaši jauniešu vidū.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.