"Dūšība" nozīmē drosmi, bezbailību, garīgu spēku un izturību grūtos apstākļos vai bīstamās situācijās. Tas ir abstrakts lietvārds, kas raksturo cilvēka iekšējo spēku un neatlaidību.
Piemēri:
1. Kara laikā viņš parādīja lielu dūšību, palīdzot ievainotajiem zem ienaidnieka uguns.
2. Lai uzvarētu sacensībās, sportistiem nepieciešama ne tikai fiziska sagatavotība, bet arī psiholoģiskā dūšība.
3. Viņas dūšība cīņā ar slimību iedvesmoja visus apkārtējos.
Sinonīmi: drosme, drošsirdība, garīgā stiprība, neatlaidība.
Pretējs vārds: bailīgums, biklsirdība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.