drošsirdība
"Drošsirdība" nozīme:
Tas ir cilvēka rakstura īpašība, kas izpaužas kā drosme, bezbailība un neatlaidība sarežģītās, bīstamās vai nepatīkamās situācijās. Drošsirdīgs cilvēks nekrīt panikā, saglabā spēku un pašapziņu, pat ja apstākļi ir draudoši vai grūti.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Latviešu leģionāri Otrā pasaules kara laikā daudzos kauju laukos parādīja drošsirdību, aizstāvot savas pozīcijas pat lielākas ienaidnieka spēku priekšā.
2. Ikdienas piemērs:
Ugunsdzēsējs, kurš iedrošinās degošā ēkā, lai izglābtu bērnu, rāda drošsirdību, ignorējot personīgo risku.
3. Morāls piemērs:
Cilvēks, kurš publiski aizstāv citu cilvēku godību, pat ja tas nozīmē konfliktu ar autoritātēm, izrāda drošsirdību principu un taisnīguma vārdā.
Sinonīmi: drosme, bezbailība, varonība, neatlaidība.
Antonīmi: bailība, bikls, mazdūšība, gļēvulība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.