dūmeja
"Dūmeja" ir izgudrots vārds (neolēnisms), ko latviešu valodā ieviesa dzejnieks Imants Ziedonis savā dzejas krājumā "Epifānijas" (1971).
Tā nozīme ir "domu eja" — tas apzīmē domu plūsmu, domu ritējumu, domu procesu kā garīgu eju, kurā domas seko viena otrai, veidojot līdzīgu ceļu vai gaiteni.
Īsumā:
"Dūmeja" = domu eja (domu plūsma, domu gaitenis).
Piemēri lietojumā:
1. Tiešs piemērs no Ziedoņa dzejoļa "Dūmeja":
"Es eju pa savu dūmeju,
un tā iet pa savu domājumu."
(Šeit "dūmeja" ir metaforisks ceļš, pa kuru virzās domas.)
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Saruna ar viņu ir kā bezgalīga dūmeja — viņš vienmēr aizraujas ar savām domu atzarēm."
(T.i., gara, sarežģīta domu plūsma.)
3. Kā radoša koncepcija:
"Dzejnieka dūmeja var aizvest lasītāju uz negaidītiem domu virzieniem."
Svarīgi:
Vārds "dūmeja" nav ierasts ikdienas valodā, bet tiek lietots literatūrā, dzejā un filosofiskās diskusijās, lai attēlotu domu procesu kā telpisku ceļojumu. Tas ir tipisks Ziedoņa valodas eksperiments, kurā apvienoti vārdi "doma" un "eja".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.