"Dubultbemols" ir mūzikas termins, kas apzīmē divas bemola zīmes (♭♭) pie nots. Tas pazemina noti par diviem pustoniem (vienu pilnu toni) salīdzinājumā ar tās pamata augstumu.
Īsumā:
Dubultbemols padara notu par diviem pustoniem zemāku nekā tā būtu bez zīmēm. Tas bieži lietots, lai saglabātu pareizo intervālu vai toņu secību tonalitātē ar daudzām bemola zīmēm.
Piemēri:
1. C dubultbemols (C♭♭) skan kā B bemols (B♭) vai A (ja skatās pēc klavieru taustiņiem). Praksē tas ir enharmonisks B bemolam.
2. E dubultbemols (E♭♭) skan kā D (divus pustonus zemāk nekā E).
3. F dubultbemols (F♭♭) skan kā E bemols (E♭).
Konteksts:
Dubultbemols parasti parādās sarežģītākās tonalitātēs (piemēram, G♭ mažorā, kur ir 6 bemoli) vai modulācijās, lai izvairītos no nepārprotamības notu rakstīšanā. Tas palīdz uzturēt konsekventu notu nomenklatūru skalā (piemēram, lai katrs solis būtu attēlots ar atsevišķu burtu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.