bemols
"Bemols" ir mūzikas termins, kas apzīmē pamatnotis pazeminātu par pustoni. To apzīmē ar simbolu ♭.
Īss skaidrojums:
- Bemols pazemina noti par pustoni (piemēram, no B uz B♭ vai no E uz E♭).
- To lieto, lai mainītu toņu, pielāgojot tos konkrētai toņkārtai vai harmonijai.
- Ja nots priekšā ir bemols, tā jāspēlē pazemināti visā taktī, ja vien nav atcelts ar dabisko simbolu (♮).
Piemēri:
1. B (Si) ar bemolu kļūst par B♭ (Si bemols) — tā ir pazemināta par pustoni.
2. E (Mi) ar bemolu kļūst par E♭ (Mi bemols).
3. A (La) ar bemolu kļūst par A♭ (La bemols).
Praktisks pielietojums:
- Bemolu atslēgas (piemēram, F-dur vai B♭-dur toņkārtās) norāda, kuras notis partitūrā regulāri spēlējam pazeminātas.
- Piemērs dziesmā: Daudzās jazz vai blūsa dziesmās bieži sastopams B♭ (Si bemols), kas radīs maigāku, dziļāku skanējumu nekā dabiskais B.
Vārda cilme:
Nāk no franču vārda bémol, kas savukārt cēlies no latīņu b molle ("maigs B"), vēsturiski apzīmējot pazemināto B noti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.