"Dragūns" latviešu valodā nozīmē:
1. Vēsturiski: Viegls kavalērijas karavīrs (parasti 16.–19. gadsimtā), kas izmantoja šautņus vai vēlāk šautenes.
Piemērs: "Dragūni bija nozīmīga vienība Zviedru karaspēka sastāvā Lielā Ziemeļu kara laikā."
2. Mūsdienās: Dažās valstīs — bruņoto spēku mehanizētās kājnieku vai tanku vienības (piemēram, "tanku dragūni" Lielbritānijā).
Piemērs: "Francijas armijā dragūni pieder pie bruņotajiem spēkiem."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): Vīrietis, kas uzvedas drosmīgi, enerģiski vai pat neuzmanīgi.
Piemērs: "Viņš brauc kā dragūns — ar lielu ātrumu un bez bažām."
Etimoloģija: Vārds cēlies no franču dragon (burvis, pūķis), kas savukārt radies no latīņu draco (pūķis). Vēsturiski dragūnu vienībām bieži bija pūķa simbolika karogos vai formās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.