dobumains
"dobumains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko dobu, tukšu iekšēji vai arī ar padziļinājumiem, nelīdzenu virsmu. Tas var attiekties gan uz fiziskiem objektiem, gan pārnestā nozīmē — piemēram, par skaņu vai izjūtām.
Nozīmes nianses:
1. Fiziska dobuma/izliekuma jēdziens — piemēram, koks ar tukšu vidu, virsma ar iedobēm.
2. Pārnestā nozīmē — par skaņu (doba, atbalsojoša), par izjūtām (tukšs, bez satura).
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskā nozīme:
- "Vecais ozols bija dobumains — tā vidū varēja paslēpties."
- "Ceļš bija dobumains pēc lietus, pilns ar peļķēm un bedrēm."
2. Par skaņu:
- "No dobumainā mucas nāca dziļa, atbalsojoša skaņa."
- "Viņa balss skanēja dobumaini, it kā runātu no pagraba."
3. Pārnestā nozīmē (emocionāls tukšums):
- "Pēc zaudējuma viņā valdīja dobumaina vientulības sajūta."
- "Saruna ar viņu likās dobumaina — bez patiesas satura."
Sinonīmi: dobs, tukšs, iedobains, nelīdzens (atkarībā no konteksta).
Pretstatā: ciets, pilns, gluds, kompakts.
Vārds "dobumains" bieži lietots gan ikdienas, gan literārajā valodā, lai gleznojoši aprakstītu gan materiālas, gan abstraktas parādības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.