dižskābārdis

"Dižskābārdis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš pārmērīgi slavē sevi, uzskata sevi par ļoti svarīgu un izcili talantītu; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks.

Būtībā tas ir cilvēks ar pārspīlētu pašapziņu, kurš pastāvīgi izceļ savas (reālas vai iedomātas) priekšrocības.

Piemēri lietojumam:

1. Vienkāršs teikums:
"Viņš ir īsts dižskābārdis — katrā sarunā stāsta par saviem panākumiem."

2. Raksturojumā:
"Lai gan viņš bija talantīgs mākslinieks, dižskābārža slava viņu pavadīja visā mūžā."

3. Salīdzinājumā:
"Nekonfrontē viņu tieši — tas dižskābārdis necieš kritiku."

Sinonīmi: iedomīgais, uzpūtējs, pašslavētājs, tīņotājs (sarunvalodā).
Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns cilvēks.

Vārds cēlies no vācu valodas (Eigenlob — 'pašslava'), un latviešu valodā tas ir iesakņojies kopš 19. gadsimta. Lieto gan nopietnā, gan ironiskā kontekstā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dižskābārdis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš pārmērīgi slavē sevi, uzskata sevi par ļoti svarīgu un izcili talantītu; uzpūtīgs, iedomīgs cilvēks. Būtībā tas ir cilvēks ar pārspīlētu pašapziņu, kurš pastāvīgi izceļ savas (reālas vai iedomātas) priekšrocības. Piemēri lietojumam: 1. Vienkāršs teikums: "Viņš ir īsts dižskābārdis — katrā sarunā stāsta par saviem panākumiem." 2. Raksturojumā: "Lai gan viņš bija talantīgs mākslinieks, dižskābārža slava viņu pavadīja visā mūžā." 3. Salīdzinājumā: "Nekonfrontē viņu tieši — tas dižskābārdis necieš kritiku." Sinonīmi: iedomīgais, uzpūtējs, pašslavētājs, tīņotājs (sarunvalodā). Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns cilvēks. Vārds cēlies no vācu valodas (Eigenlob — 'pašslava'), un latviešu valodā tas ir iesakņojies kopš 19. gadsimta. Lieto gan nopietnā, gan ironiskā kontekstā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.