Dižknābis ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas uzstājās uz savu nozīmīgumu, uzpūstību, lepnumu vai cilvēku, kas uzskata sevi par svarīgāku par citiem.
Burtiski nozīmē "lielknābis", un tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārspīlētu pašapziņu, iedomību vai augstprātību.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Viņš tāds dižknābis – uz visu skatās no augšas!"
(Domāts: Viņš uzvedas pārāk augstprātīgi.)
2. Rakstveidā:
"Pēc panākumiem viņš kļuva par īstu dižknābi un aizmirsša par saviem draugiem."
(Domāts: Viņš kļuva iedomīgs un nolaidīgs pret citiem.)
3. Humoristiski/norādot uz uzpūstību:
"Neklausies to dižknābi – viņš tikai izliekas, ka visu zina."
Sinonīmi: iedomīgais, augstprātīgais, uzpūtējs, "lielisks" (ironiski).
Antonīmi: pieticīgs, vienkāršs, nopietns, pazemīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.