dižgars
"Dižgars" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē lielu, augstu, iespaidīgu kalnu vai pauguru, bieži vien arī kalnu grēdu vai pauguraines augstāko daļu. Tas ir sinonīms vārdiem "kalns", "augstiene", bet ar niansi monumentālas, majestātiskas izmēra vai formas.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Pār dižgariem klusi rītausma gaisma slīd."
(Šeit "dižgari" rada tēlu par iespaidīgiem, plašiem kalniem, kurus apgaismo rīts.)
2. Aprakstā:
"Tāls dižgars zilēja aiz ezera, aizsedzot pusdebess."
(Attēlo kalnu kā monumentālu, tālu ainavas dominanti.)
3. Vietvārdos (arhaisks/poētisks lietojums):
"Senos laikos cilvēki nosauca to augsto kalnu par Zilbārža dižgaru."
(Varētu būt iztēles vietvārds, kas uzsver kalna iespaidīgumu.)
Piezīme:
Vārds "dižgars" mūsdienās lietots galvenokārt dzejā, literatūrā vai arhaiskos tekstos, lai radītu augstākminēto, episku vai senatnisku nokrāsu. Ikdienas sarunvalodā to aizstāj vārdi "kalns", "augstiene", "kalngals".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.