"Distihs" (no grieķu valodas: δίστιχον — "divas rindas") ir divrindu poētiska forma, kas veido pilnīgu domu vai attēlu. Tās raksturīgākās pazīmes:
1. Īsums — divas rindas, bieži ar stingru ritmu/rimu.
2. Noslēgtība — pāris veido patstāvīgu mākslas vienību.
3. Izteiksmes blīvums — bieži satur asu domu, kontrastu vai spilgtu tēlu.
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Jāņa Poruka klasiskais distihs:
"Es redzu, bet nav acis,
Es dzirdu, bet nav auss."
(kontrasts un paradokss)
2. Folkloras piemērs (divrindīte):
"Līgo, līgo, līgotāji,
Vai jums šeit nav gaidītāji?"
3. Mūsdienu piemērs (epigramma):
"Dzejai nav vajadzīgs krāns,
Lai plūstu no dvēseles dzīlēm."
Starptautiski pazīstami varianti:
- Elegiski distihi (senā Grieķijā) — heksametrs + pentametrs.
- Epigrammas — asu domu izteikšanai.
- Haiku tuvi — minimālisms un attēlotspēja.
Distihs ir kā poētiskais "zibspuldze" — īss, bet spilgts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.