heksametrs
Heksametrs ir sena poētiska mērs (pēdu mērs), kas sastāv no sešām pēdām (metriskām vienībām) katrā rindā. Tas ir viens no slavenākajiem un izplatītākajiem mēriem senās grieķu un romiešu episkajā dzejā.
Galvenās īpašības:
- Katrā rindā ir 6 pēdas.
- Klasiskajā formā pēdas parasti ir dakļi (—UU) vai spondeji (——).
- Pēdējā rinda pēda bieži vien ir saīsināta.
Piemēri:
1. Homēra "Iliāda" (sākums grieķu valodā, pēc tam tulkojums):
> Μῆνιν ἄειδε, θεά, Πηληϊάδεω Ἀχιλῆος
> (Mēnin aeide, theā, Pēlēïadeō Akhilēos)
"Dziedi, dieviete, Peleja dēla Ahileja dusmas..."
2. Vergilija "Eneīda" (latīņu valodā):
> Arma virumque cano, Troiae qui primus ab oris
"Es dziedu ieročus un vīru, kas pirmais no Trojas krastiem..."
3. Krievu dzejā (piemēram, V. Žukovska tulkojums):
> Гнев, богиня, воспой Ахиллеса, Пелеева сына…
"Dusmas, dieviete, atdzejā Akhilu, Peleja dēlu..."
Nozīme literatūrā:
Heksametrs tika lietots lielajos eposos (piemēram, Homēra "Iliāda", "Odiseja"), didaktiskajos darbos (Hesiods) un romiešu autoru (Vergilijs, Ovīdijs) dzejā. Tas rada iespaidu par cēlu, lēnu un grandiozu stāstījumu, piemērotu varoņu un dievu tematiem.
Mūsdienās heksametrs reti tiek lietots oriģināldzejā, bet paliek svarīgs antīko darbu tulkošanā un pētniecībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.