"Dievpalīgs" nozīme:
Dievam vai reliģiskai kopienai kalpojošs cilvēks, piemēram, baznīcas kalps, psalmu dziedātājs, vergs, kas strādā svētnīcā (vēsturiski). Mūsdienās var apzīmēt arī cilvēku, kas nodarbojas ar baznīcas apkalpošanu (piemēram, palīgs dievkalpojumā).
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Vecajā derībā dievpalīgi bija cilvēki, kas kalpoja svētnīcā, tīrīja telpas vai palīdzēja priesteriem."
2. Mūsdienu lietojums:
"Mūsu draudzē Jānis strādā kā dievpalīgs — viņš rūpējas par baznīcas inventāru un palīdz sakārtojot dievkalpojumus."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš jūtas kā dievpalīgs, jo vienmēr palīdz cilvēkiem bez atlīdzības, it kā kalpotu augstākam mērķim."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.