dievkrēsliņš
"Dievkrēsliņš" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošā forma) no vārda "dievkrēslis", kas apzīmē dievu krēslu, dievu sēdekli, dievu troni — alegorisku vai mitoloģisku priekšstatu par dievības vai augstāku būtņu sēdekli vai valdīšanas vietu.
Īsi sakot:
Tas ir dievības troniņš — mazais, mīļais vai pazeminošs variants no "dievkrēsla".
Piemēri lietojumā:
1. Mītoloģijas/poētiskā kontekstā:
"Senajās teikās debesīs spīdēja dievkrēsliņš, kur sēdēja mazais gaismas dieviņš."
(Šeit tas rada tēlainu, maigu vai bērnišķīgu dievības tēlu.)
2. Allegoriskā/mākslinieciskā nozīmē:
"Tā koka rotājuma centrā bija izgrebts mazs dievkrēsliņš — kā simbols cilvēka cerībām uz augstāku aizbildni."
(Var apzīmēt mazu troniņu kā simbolisku objektu.)
3. Irunāti, humora vai salīdzinājuma kontekstā:
"Vecmāmiņas krēsls pie kamīna bija kā viņas pašas dievkrēsliņš — tur viņa jutās kā maza pasaulīte valdniece."
(Lietots pārnestā nozīmē, lai aprakstītu kādu īpaši mīļu vai svarīgu sēdvietu.)
Piezīme:
Vārds literatūrā ir reti lietots, galvenokārt dzejā vai folklorā, lai radītu maigu, mīļu vai ar mazinošu nokrāsu mitoloģisku tēlu. Tas atspoguļo latviešu valodai raksturīgo spēju ar piedēkļiem (-iņš) veidot mazinošas un emocionāli nokrāsotas formas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.