"Diatonisks" ir mūzikas termins, kas apzīmē toņu sistēmu vai skalu, kas sastāv no piecām pilnajām un divām pussekundēm (pusintoniem), kas noteiktā secībā veido septiņu notu skalu. Tas ir pamatprincips klasiskajā Rietumu mūzikā un daudzās citās tradīcijās.
Īsumā: Diatoniskā skala ir "dabiskā" septiņu notu skala bez papildu alterācijām (dīzeņiem vai bemoliem), kas pazīstama kā mažorā vai minorā skala.
Galvenās īpašības:
1. Sastāv no 7 notām oktāvā.
2. Notu secībā ir 5 pilnie toni un 2 pussekundes.
3. Pamatā ir "dabiskās" baltās taustiņu notas uz klavierēm (piemēram, C mažors: C, D, E, F, G, A, B).
Piemēri:
1. C mažora skala (visvienkāršākais piemērs, bez alterācijām):
C – D – E – F – G – A – B – C
(intervālu secība: tonis, tonis, pussekunde, tonis, tonis, tonis, pussekunde)
2. A minorska (dabiskā minorā):
A – B – C – D – E – F – G – A
(intervālu secība: tonis, pussekunde, tonis, tonis, pussekunde, tonis, tonis)
3. Diatoniskā akordu secība (piemēram, C mažorā):
C-dur (I), d-moll (II), e-moll (III), F-dur (IV), G-dur (V), a-moll (VI), h-samazinātais (VII°)
Šī ir pamata harmonijas struktūra daudzās populārajās dziesmās.
Lietojums kontekstā:
- "Šī dziesma ir diatoniska" — tā izmanto tikai noteiktas skalas natūrālās notis.
- Pretstats ir hromatisks, kur lietotas visas 12 pussekundes oktāvā, vai pentatonisks (tikai 5 notas).
Vārds cēlies no grieķu valodas: dia (cauri) + tonos (spriegums/tonis), burtiski — "cauri toniem".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.