diatonika
Diatonika (no grieķu: diatonikos — "izstiepts cauri") mūzikā nozīmē toņu sistēmu, kas balstīta uz septiņām notīm oktāvā, dalot to piecos veselos tonos un divos pustonos noteiktā secībā.
Tā ir dabiskākā un visplašāk lietotā skalu sistēma Rietumu mūzikā, kas veido pamatu gan mažoram, gan minoram.
Galvenās īpašības:
- Izmanto tikai baltās taustiņu notis klavierēs (bez alterācijām — diezis, bemols).
- Pamatveidojumos nav pārtraukumu starp notīm (visas notis ir secīgas, piemēram: do, re, mi, fa, sol, la, si).
Piemēri:
1. C mažora skala (vienkāršākais piemērs):
C – D – E – F – G – A – B – C
(intervālu secība: tonis – tonis – pustonis – tonis – tonis – tonis – pustonis).
2. A dabiskā minora skala:
A – B – C – D – E – F – G – A
(intervālu secība: tonis – pustonis – tonis – tonis – pustonis – tonis – tonis).
3. Diatoniskā akordu secība (piemēram, C mažorā):
C-dur (I), d-moll (II), e-moll (III), F-dur (IV), G-dur (V), a-moll (VI), h-samazinātais (VII°).
Pretstats: Diatonikai pretstatā ir hromatika, kas izmanto visas 12 pustonus oktāvā, ieskaitot alterētās notis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.