diaspora
Diaspora (no grieķu valodas — "izkliedēšana") ir noteiktas tautas vai etniskās grupas daļa, kas dzīvo ārpus savas vēsturiskās dzimtenes, bet saglabā kultūras, reliģiskās vai valodas saiknes ar to.
Galvenās pazīmes:
- Grupa ir izkliedēta pa dažādām valstīm/teritorijām.
- Pastāv kolektīvā identitāte un saikne ar izcelsmes vietu.
- Bieži vien diaspora veidojas politisku, ekonomisku vai reliģisku iemeslu dēļ.
Piemēri:
1. Ebreju diaspora — vēsturiski izkliedēti pēc Babilonas gūsta un Romas impērijas laikā, saglabājuši identitāti gadsimtu gaitā.
2. Armēņu diaspora — veidojusies pēc 1915. goda genocīda, ar lielām kopienām Krievijā, ASV un Francijā.
3. Ķīniešu diaspora — plaši izplatīta Dienvidaustrumāzijā un Rietumvalstīs ekonomisko migrāciju dēļ.
4. Ukraiņu diaspora — pastiprinājusies pēc 2022. gada kara, ar miljoniem bēgļu Eiropā un Amerikā.
Mūsdienu lietojums:
Termins dažkārt tiek lietots arī plašāk — piemēram, par digitālo diasporu (tiešsaistes kopienas, kas vieno cilvēkus pāri robežām) vai pat par konkrētu valsts diasporas politiku (piemēram, Indijas vai Izraēlas attiecības ar ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.