"Delbs" latviešu valodā ir vārda "delna" vienskaitļa ģenitīva forma, kas nozīmē "delnas" (plaukstas iekšpuses).
Īss skaidrojums:
"Delbs" ir senāka vai dialektiska forma, ko dažreiz lieto dzejā vai folklora, lai apzīmētu plaukstas iekšpusi. Mūsdienu literārajā valodā biežāk lieto "delna" (vienskaitļa nominatīvs) un "delnas" (ģenitīvs).
Piemēri:
1. Dzejā:
"Saule karstā delbā mirdzēja" — Saule mirdzēja karstajā plaukstā (delna).
"Viņš turēja graudu delbā" — Viņš turēja graudu plaukstā.
2. Folklora/vēsturiski tekstos:
"Pateicības zīme tika noglabāta viņa delbā" — kā metaforisks vai tēlains izteiciens.
Svarīgi: Šis vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt literāros kontekstos. Ikdienas sarunvalodā teiktu:
- "Viņš turēja monētu delna" (nevis "delbā").
- "Bērna delnas bija netīras."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.