dekadents
"Dekadents" nozīme īsumā:
Tas apzīmē cilvēku (bieži mākslinieku, rakstnieku vai intelektuāļus), kas atbalsta dekadences filozofiju — tie pauž pesimismu, morālas vērtības noliegšanu, izsmalcinātību, izsalkumu pēc jaunām sajūtām un estētiskuma uzsvēršanu, bieži vien uz sabiedrības sabrukuma vai garīgās novecošanas fona.
Galvenās iezīmes:
- Kultivē izsmalcinātu, māksliniecisku dzīvesveidu
- Pesimistisks skatījums uz civilizācijas nākotni
- Interese par tabu tēmām (nāve, izvirtība, neiroze)
- Bieži saistīts ar 19./20. gs. mākslas virzieniem (simbolisms, estētisms)
Piemēri:
1. Literatūrā — Oskars Vailds romānā "Doriāna Greija portrets" attēlo dekadentisku varoni, kurš meklē mūžīgo jaunību, vienlaikus nododoties garīgai iznīcībai.
2. Vēsturiski — Franču dzejnieks Šarls Bodlērs ar dzejoļu krājumu "Ļaunuma puķes" tiek uzskatīts par dekadences priekšteci, apceļot tēmas kā sapīšanās, morāles relatīvisms un pilsētas ļaunums.
3. Mūsdienās — Dažreiz terminu lieto, lai aprakstītu izsmalcinātas, cilvēkus, kas apzināti izvēlas izolētu, estētisku dzīvi, noraidot masu kultūru un materiālās vērtības.
Etimoloģija:
No franču valodas décadent, kas cēlies no latīņu decadentia — "sabrukums, noriets".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.