deisms
"Deisms" (latviski deisms) ir reliģiska-filozofiska uzskatu virziens, kas atzīst Dieva esamību kā Visuma radītāju, bet noliedz viņa turpmāku iejaukšanos pasaulē un cilvēku dzīvē. Deisti uzskata, ka Dievs radījis pasauli un dabas likumus, bet pēc tam vairs neiejaukas (piemēram, ar brīnumiem, atklāsmēm vai atpestīšanu). Zināšanas par Dievu tiek iegūtas nevis no atklāsmēm (Bībele, pareģi), bet gan no saprāta un dabas izpētes.
Īsumā:
Deisms = Dievs kā "pirmcēlonis" (kā pulksteņmeistars, kas uzvelk pulksteni, bet tad tas darbojas pats), bez personiskas saiknes ar cilvēkiem.
Piemēri:
1. 18. gadsimta Eiropas apgaismības domātāji (piemēram, Volters, Russo) bieži bija deisti. Viņi noliedza baznīcas dogmas, bet uzskatīja, ka racionāla daba liecina par augstāku Radītāju.
2. ASF aizstāvji (piemēram, Tomasa Džefersona) – daudzi ASF "Tēvi" bija deisti, kas uzsvēra morāli un dievbijību, bet noraidīja tradicionālo kristietību.
3. Mūsdienu piemērs: Cilvēks, kurš tic, ka Visums nevarējis rasties nejauši, bet vienlaikus neredz Dievu kā personu, kas atbild lūgšanām vai veic brīnumus.
Atšķirība no ateisma un teisma:
- Teisms (piemēram, kristietība, islāms): Dievs ir aktīvs, iejaukas, atklāj sevi.
- Deisms: Dievs pastāv, bet ir attālināts.
- Ateisms: Dieva nav.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.